Koģenerācijas iekārtas Ādažos un Lielvārdē

1997.gadā mēs esam uzstādījuši Latvijā divas pirmās pasaules standartiem atbilstošas dabas gāzes iekšdedzes dzinēju koģenerācijas sistēmas Ādažu centra ciematā un Lielvārdes pilsētas Spīdolas ielas dzīvojamajā masīvā. Tās abas ir izgatavotas ABB grupas uzņēmumā Zantingh, Holandē. Abas sistēmas ir ļoti līdzīgas. Tās atšķiras vienīgi ar iekārtu jaudu un novietojumu. Ādažos tās ir izvietotas stacionārā katlu mājā, bet Lielvārdē - divos mobilos konteineros zem klajas debess. Abas sistēmas sastāv no gāzes dzinēja koģeneratora siltuma pamatslodzes nosegšanai un diviem gāzes ūdens sildīšanas katliem maksimuma un minimuma siltumslodžu segšanai.

Ādažu katlu mājas kopējā siltuma jauda ir 3,6 MW ar iespēju to nākotnē palielināt, bet Lielvārdē - 1,6 MW. Ādažos ir uzstādīts speciāli koģenerācijas vajadzībām izstrādāts ASV firmas Waukesha astoņcilindru iekšdedzes dzinējs, kas darbojas ar dabas gāzi un darbina Stamford firmas ģeneratoru ar elektrisko jaudu 345 kW. Šiem speciālajiem koģenerācijai paredzētajiem dzinējiem ir uzlabota mehāniski silstošo detaļu apskalojamība ar dzesēšanas šķidrumu, kas ļauj maksimāli izmantot siltuma enerģiju, utilizējot to no dzinēja dzesēšanas sistēmas, eļļošanas sistēmas un izplūdes gāzēm. Ādažos šādā veidā no koģeneratora var iegūt līdz 0,5 MW siltuma enerģijas.

Iekārtas Ādažu katlu mājā

Lielvārdē ir uzstādīts mazāks, divpadsmit cilindru MAN firmas gāzes dzinējs, kas darbina Stamford firmas ģeneratoru ar 165 kW elektrisko jaudu, paralēli dodot 270 kW siltuma enerģijas.

Abas katlu mājas darbojas pilnīgi automātiskā režīmā, bez pastāvīgi klātesoša personāla.

Sistēmas darbība pa sakaru kanāliem tiek kontrolēta un vadīta ar telemetrijas programmas PRIVA palīdzību. Šī programma dod iespēju ne vien pārbaudīt sistēmas darba parametrus dotajā brīdī un iepriekšējā periodā, bet arī izmainīt tos un pārprogrammēt sistēmas darba režīmus no attāluma.

Mobila konteinertipa katlu māja Lielvārdē

Neskatoties uz to, ka koģenerācijas iekārtas ir salīdzinoši sarežģītas un komplicētas, to montāža un uzstādīšana īpašas problēmas nesagādāja. Vairāk laika prasīja dažādu birokrātisku formalitāšu kārtošana.

Iegūto rezultātu analīze rāda, ka mūsu izvēlētais attīstības virziens investēt līdzekļus modernās koģenerācijas iekārtās, lai uzlabotu energoefektivitāti, ir perspektīvs un izdevīgs arī mūsu saražotās enerģijas patērētājiem.