2001. gadā sekmīgi darbu uzsākta pirmā, bet 2004. gadā otrā koģenerācijas katlu mājas, kurās par kurināmo izmanto biogāzi no Tallinas atkritumu poligona. Šis bija pirmais tāda veida projekts Baltijā un tas tika realizēts sadarbojoties diviem uzņēmumiem – SIA BaltEnEko (Latvija) un AS TERTS (Igaunija).
Igaunijas uzņēmuma AS TERTS pienākums ir nepieļaut atkritumu poligonā veidojošās metāna gāzes nonākšanu atmosfērā.
Iegūtā biogāze satur aptuveni 60% metānu (CH4) un 38% ogļskābo gāzi (CO2). Metāna izmešu ietekme uz globālajām klimata izmaiņām ir 21 reizi lielāka nekā CO2, tāpēc tā reducēšana, ražojot enerģiju, samazina siltumnīcas efektu veicinošo gāzu (SEG) izmešus. Aprēķināts, ka viena šāda koģenerācijas sistēma gadā samazina SEG izmešus par 40 000 tonnām, kas bija būtisks faktors šī projekta īstenošanai.
Sākotnēji biogāzi izmantoja tikai ziemā, to sadedzinot apkures katlos. Biogāzes patēriņš bija vidēji 600 m3/h. Vasarā biogāzes veidošanās process noris intensīvāk, bet siltumenerģijas pieprasījums – tieši pretēji ir minimāls, tādēļ lielākā daļa biogāzes netika lietderīgi izmantota.
Lai pieejamos resursus izmantotu efektīvāk arī vasaras periodā, tika īstenoti divi koģenerācijas projekti. Abās katlu mājās tika uzstādītas vienādas firmas JENBECHER koģenerācijas sistēmas ar katras elektrisko jaudu 840 kW un siltuma jaudu 1010 kW, pie biogāzes nominālā patēriņa 450 m3/h (tas mainās atkarībā no metāna sastāva biogāzē). Kopējais iekārtas lietderības koeficients sasniedz 87%.
Abas koģenerācijas sistēmas darbojas pilnīgi automātiskā režīmā, bez operatora klātbūtnes. Visu procesu kontroli un operatīvo regulēšanu veic uzstādītā datorvadības sistēma.
Koģenerācijas stacijā saražotā siltumenerģija tiek nodota pilsētas centralizētai siltumapgādes sistēmai, bet elektroenerģija valsts elektrotīklā.
